Birkas

, , ,

Aizvien vairāk cilvēku saprot uzkrājumu veidošanas nozīmi, gan īstermiņā – kā drošības spilvenu negaidītiem dzīves pavērsieniem, gan ilgtermiņā – savu vecumdienu nodrošināšanai. Nav noslēpums, ka valsts pensiju 1.līmenis paredz aizvietot aptuveni 40% no bruto ienākumiem. Vēl kādu daļu nosegs pensiju 2.līmenī ieguldītie līdzekļi, atkarībā no izvēlētā ieguldījumu plāna ienesīguma. Tomēr skaidrs, ka bez personīgajiem uzkrājumiem 3.pensiju līmenī vai kā savādāk, vecumdienās nebūs iespējams baudīt darba gadiem līdzvērtīgu dzīves līmeni.

Tad nu nonākam pie jautājuma – kā tad krāt? Valsts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi atbalsta tikai divus ilgtermiņa uzkrājumu veidus – iemaksas pensiju 3.līmenī, un uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu (ar līguma termiņu ne īsāku par 5 gadiem). Katrā no šiem produktiem var ieguldīt līdz 10% no gada bruto algas,  nākošajā gadā saņemot 25% no veiktajām iemaksām pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Vai tas ir izdevīgi?

Privātais pensiju fonds apkopo dalībnieku iemaksas un iegulda līdzekļus finanšu instrumentos: akcijās, obligācijās, banku depozītos utt., kā arī ieguldījumu fondos, kuri tad savukārt iegulda finanšu instrumentos. Tomēr ieguldīšana pensiju fondā nav bezmaksas par to tiek piemērotas dažādas komisijas.

  • Katru mēnesi no pensiju plāna aktīviem (uzkrātā kapitāla) tiek noņemtas komisijas tā darbības finansēšanai:
      • pensiju fondam, kas izveido un administrē pensiju plānus, veic to pārdošanas un mārketinga aktivitātes, uzskaita dalībnieku iemaksas, izmaksas, un individuālo pensijas kapitālu,
      • līdzekļu pārvaldītājam, kas pieņem lēmumus par pensiju plāna līdzekļu ieguldīšanu finanšu instrumentos, lai tie nestu atdevi,
      • turētājbankai, kurā glabājas pensiju plānam piederošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti, un kura uzrauga līdzekļa pārvaldītāja darbību.
  • No katras iemaksas tiek noņemtas komisijas:
      • nozari uzraugošās institūcijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, finansēšanai (2012.gadā 0.4% apmērā),
      • kā arī daži pensiju fondi ir noteikuši papildus komisijas no iemaksām.

Tabulā apkopotas Latvijas atklāto pensiju plānu maksimālās komisijas gadā no aktīviem:

AS “Citadele atklātais pensiju fonds”  
Citadele Sabalansētais 2.43%
Citadele Aktīvais 2.58%
Citadele Aktīvais USD 2.58%
Citadele Aktīvais EUR 2.58%
AS “Finasta atklātais pensiju fonds”  
Saule-Sabalansētais 2.50%
Universālais 9.00%
Privātā pensija 4.50%
Vecumdienas 4.50%
Jūra-Aktīvais 2.50%
AS “GE Money atklātais pensiju fonds”  
Rumba 1.80%
Tvists 2.50%
AS “Noreda Latvijas atklātais pensiju fonds”  
Nordea sabalansētais pensiju plāns 2.30%
Nordea progresīvais pensiju plāns 2.80%
AS “SEB atklātais pensiju fonds”  
SEB – Sabalansētais 2.60%
SEB – Eiropensija 2.60%
SEB – Aktīvais 2.60%
AS “Swedbank Atklātais Pensiju Fonds”  
Swedbank pensiju plāns Stabilitāte+25 1.70%
Swedbank pensiju plāns Dinamika+60 2.05%
Swedbank pensiju plāns Dinamika+100 2.80%
Swedbank pensiju plāns Dinamika+(USD) 2.40%

Pievienotajā excel failā ir detalizēts komisiju atšifrējums. Šeit gan jāatzīmē, ka tabulā apkopots pensiju plānos noteiktais maksimālais komisiju līmenis, un reāli iekasētās komisijas var būt mazākas. Līdz ar to, pieņemot lēmumu vai ieguldīt sev interesējošā pensiju fondā, ir vērts ieskatīties tā gada pārskatā vai ziņojumā ieguldītājiem, kur būs uzrādīts faktiskais komisiju apmērs.

Tātad jautājums reducējas uz to, vai ir izdevīgi maksāt šīs papildus komisijas, lai iegūtu nodokļa atlaidi?

Likums nosaka, ka līdzekļus no privātiem pensiju plāniem nevar izņemt ātrāk kā 55 gadu vecumā. Tātad minimālais komisiju apjoms, ko ieguldītājs no saviem uzkrātajiem līdzekļiem samaksās pensiju fondam, ir atkarīgs no tā, cik gadu viņam ir atlicis līdz 55 gadu vecumam. No augstāk minētās tabulas izskatās, ka vidējā gada komisija no aktīviem ir 2.5%, līdz ar to 3.pensiju līmenī ieguldīt ir vērts tikai par 45 gadiem vecākiem ieguldītājiem, jo tikai viņi laikā līdz 55 gadu vecuma sasniegšanai (10 gados) komisijās samaksās mazāk nekā no valsts atgūtos 25%! Gadījumā, ja pensiju fonds iekasē arī komisiju no iemaksām, izdevīgums kļūst vēl mazāks.

Tas, protams, nenozīmē, ka pirms 45 gadu vecuma nebūtu jāuzkrāj pensiju kapitāls. Tieši pretēji! Jo agrāk tiek sākti uzkrājumi, jo ilgāks laiks naudas ienesīgumam strādāt krājēja labā. Taču gados jauniem krājējiem būtu izdevīgāk veikt tiešus ieguldījumus vērtspapīros vai ieguldījumu fondos, nevis ar privāto pensiju fondu starpniecību.

Protams, pašam pārvaldot savus ieguldījumus, vienmēr var rasties kārdinājums ilgtermiņa uzkrājumus izmantot īstermiņa vajadzību finansēšanai; kā arī nav teikts, ka izdosies sasniegt tādu pašu rezultātu kā profesionālam pārvaldītājam. Tomēr 2.5% gadā šķiet diezgan augsta maksa par šiem labumiem.

Papildinājums 2.04.2012 tikko atradu, ka Latvijas komercbanku asociācija publicē datus par privātajiem pensiju fondiem. Lai arī nav pieejama tik detalizēts datu arhīvs kā 2.līmenim, tomēr ienesīguma rādītāji ir redzami šajā lapā.

Advertisements